Vitra Summit 2020 apskats: jaunais normālais

22. un 23. oktobrī dizaina ražotājs Vitra pulcēja pasaules spožākos prātus – dizainerus, arhitektus un citus radošos, biznesa vadītājus, zinātniekus un sportistus - , lai aplūkotu to, kā pandēmija ietekmējusi vidi mums apkārt un to, ko varam gaidīt nākotnē. Piedāvājam savu apskatu ar būtiskākajām samitā gūtajām atziņām.

PĀRMAIŅAS PROCESOS
Lai gan, sākoties pandēmijai, esam piedzīvojuši daudzas pārmaiņas, Covid-19 drīzāk licis ātrāk attīstīties jau pastāvošām tendencēm un devis mums iespēju paraudzīties uz status quo no malas. Esam bijuši spiesti tiešā veidā domāt par arhitektūru, dizainu un vidi sev apkārt. Mums ne tikai jāprot ātri pielāgoties pārmaiņām, bet jāizmanto šī globālā pauze, lai eksperimentētu un izrautos no ierastajiem darbības modeļiem.
Piemēram, Covid-19 mums ļāvis atkal ieraudzīt pilsētu bez sastrēgumiem. Daudzviet pasaulē šajā laikā ielas tiek slēgtas satiksmei un atvērtas gājējiem, lai pārbaudītu, kā tas varētu darboties ilgtermiņā. Fakts, ka daudzi šajā laikā devušies dzīvot ārpus pilsētas, dod cerību, ka attālināts darbs ļautu atslogot pilsētas, palīdzot risināt augsto mājokļa cenu problēmu un līdz ar to arī sociālās problēmas lielajās metropolēs.
Esot spiesti laiku pavadīt mājās, cilvēki sākuši vairāk mijiedarboties gan ar tuvējo apkārtni, gan komūnu. Šis ir īstais laiks, lai pievērstos taktiskajam urbānismam – ļaudis paši uzlabo savu tuvējo apkārtni un mācās darot, negaidot birokrātiskus risinājumus un finanšu plūsmas piesaisti.

DARBS NO MĀJĀM
Darbam no mājām ir ilga vēsture, bet, runājot par to mūsdienu izpratnē, pirmo reizi darbs no mājām kļuva aktuāls septiņdesmitajos gados līdz ar interneta parādīšanos. Progresīvākie uzņēmumi ļāva saviem darbiniekiem palikt mājās, lai izvairītos no nebeidzamajiem sastrēgumiem. Šī tendence pamazām iemantoja arvien lielāku popularitāti, taču 2013. gadā tā tika strauji pārrauta, kad Yahoo toreizējā vadība lika visiem darbiniekiem atgriezties birojā, paužot pārliecību, ka darbs no mājām nevar būt produktīvs.
Covid-19 licis mums atkal atgriezties pie darba mājās, taču šoreiz tas vairs nav darba devēja labas gribas žests, bet gan darbinieka pretimnākšana uzņēmumam – tas gan ļauj turpināt darbību, gan samazināt biroja uzturēšanas izmaksas. Tāpēc vēl jo svarīgāk parūpēties par veidiem, kā nodrošināt darbiniekiem piemērotu darba vidi gan mājās, gan rast vietu, kur tiem sanākt kopā, jo tieši emocionālais komforts un piederības sajūta, strādājot no mājām, var ciest visvairāk.

JAUNAIS BIROJS
Pēdējā laikā daudz runāts par to, vai birojs izdzīvos šo pandēmiju un vai mums tas vispār ir vajadzīgs. Tiem, kas iepriekš sēdējuši sastrēgumā, lai dotos uz vienmuļām telpām tā varbūt nepietrūkst, bet birojs ir ne tikai fiziska vieta darba galdam, bet arī vieta, kur apmainīties ar idejām, iedvesmoties, iepazīt kolēģus un justies piederīgam. Tieši šīs funkcijas arī tiks uzsvērtas jaunajās biroju tipoloģijās.
Pēc nopietna pētniecības darba veikšanas, Vitra ķērusies klāt pie jauna koncepta – Kluba biroja – izstrādes. Ja tradicionāli birojā nepieciešamas trīs zonas – publiskā zona, komandas darba zona un privātā jeb koncentrēšanās darba zona -, tad Kluba birojā pēdējā funkcija pārvietota uz katra darbinieka mājām. Šajā konceptā birojs kļūst par sava veida domubiedru klubu, kas veicina darbinieku izpratni par uzņēmuma mērķiem un vērtībām, kā arī stiprina komandas sinerģiju.
Tradicionālā birojā galvenā uzmanība tikusi veltīta funkcionalitātei, rodot ērtu vietu katram uzdevumam, taču Kluba biroja galvenais uzdevums ir radīt piederības sajūtu, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš dizaina komunikācijai. Mainīgais dabinieku daudzums, kas šādā birojā uzturētos, prasa elastīgu iekārtojumu, lai jebkura vieta birojā bez piepūles varētu kļūt par vietu produktīvam darbam.

JAUNĀS MĀJAS
Jaunie apstākļi likuši mums pārdomāt ne tikai darba, bet arī savu personīgo vidi. Spiesti pavadīt tur teju visu savu laiku, mēs esam sapratuši, ka mājas ir vieta, kam jāatspoguļo mūsu personīgais dzīvesveids un ritms. Tapis skaidrs, ka atvērtais plānojums nestrādā, ja tajā ietilpināts gan rotaļu stūris bērniem, gan darba galds vecākiem. Atsevišķas telpas (vai vismaz atdalītas zonas), kas pielāgotas mūsu dažādajām ikdienas vajadzībām, nomainīs atvērto un multifunkcionālo šī brīža pieeju. Iespēja noslēgt telpas kļuvusi arī par tīri praktisku vajadzību, lai mājās būtu iespējams izolēties.
Protams, mūsu mājas joprojām ir arī mūsu miera osta, tāpēc nedrīkst aizmirst par vides humānajiem aspektiem. Laikā, kad publiskajā telpā nedrīkstam pieskarties itin nekam, mājās gribēsim izmantot taktilus materiālus un mīkstu tekstilu, kas apmierina mūsu cilvēcisko vajadzību pēc pieskāriena.
Pavadot tik daudz laika tiešsaistē, jādomā arī par to, kā integrēt tehnoloģijas mūsu dzīves telpā tā, lai varam no tām atpūsties. Visticamāk, nākotnē vairāk izvērtēsim to, kādas tehnoloģijas lietot savās mājās un vai to sniegtās ērtības ir pietiekamas, lai pret tām mainītu visu informāciju, ko tās ievāc.
Vēl viens aspekts, kam nākotnē pievērsīsim vairāk uzmanības ir mūsu privātā ārtelpa. Cilvēkiem nepieciešams kontakts ar dabu, tāpēc neliels dārziņš, terase vai balkons kļūs par neatņemamu mājokļa sastāvdaļu. Daudzdzīvokļu ēkās, kur tas nav iespējams, tiks veidotas kopējās ārtelpas, piemēram, uz māju jumtiem.

KĀ DOMĀT PAR ILGTSPĒJĪGU DIZAINU?
Lai gan Covid-19 sagriezis kājām gaisā visu paauli, nedrīkstam aizmirst arī par citiem dizaina izaicinājumiem, gluži pretēji – šis brīdis mums jāizmanto, lai vēl nopietnāk pievērstos ilgtspējības jautājumiem. Tradicionālā domāšana par dizainu kā produktu jānomaina ar skatījumu uz to kā sistēmu. Nepietiek vien ar dabai draudzīga materiāla izvēli, jāpārdomā arī to, kā produkts iepakots, cik daudz enerģijas prasa tā pārvadāšana un galu galā to, kas notiks ar šo produktu pēc tam, kad tas būs beidzis kalpot.
Apmēram 70% no visas plastmasas okeānos ir iepakojuma materiāli, tomēr izslēgt vajadzību pēc tiem ir neiespējami, ja vēlies klientam nogādāt nebojātu preci. Risinājums būtu viena materiāla iepakojumi, ko pēcāk var vienkāršāk pārstrādāt un izmantot atkal. Pārstrādāti materiāli, protams, ir aktuāli ne vien iepakojuma, bet pašu produktu radīšanai, tomēr dizaineriem tas var sagādāt zināmas grūtības. Strādājot ar pārstrādātiem materiāliem, ir grūti pārbaudīt iegūtā materiāla kvalitāti un īpašības. Arī šo materiālu vizuālais un taktilais veidols būs atšķirīgs no virgin materiāla, tomēr šīs īpašības vajadzētu apspēlēt arī pašā dizainā.
Viena no idejām, kas varētu veicināt ilgtspējīgu produktu radīšanu ir tajos jau laicīgi paredzēt konkrētu dzīves ciklu. Piemēram, iegādājoties krēslu, tas patiesībā tiek izīrēts piecu gadu lietošanai, un pēc šī perioda beigām ražotājs šo krēslu pārstrādā, radot kontrolētas kvalitātes pārstrādātu materiālu. Šāda sistēma veicinātu arī ražošanas caurspīdību, un patērētājs būtu informēts par to, kādas kvalitātes preci viņš iegādājas.